Krustdūriena krāšņums

Rekavas bibliotēkā no marta brīvdienām līdz māmiņu dienai bija skatāma mūsu skolotājas Evitas Zarembas –Krīgeres krustdūrienā šūto gleznu izstāde ”Krustdūriena krāšņums”.

Evitas skaistos darbus apbrīnoja gan skolēni, gan pieaugušie. Arī puišiem gleznas patika. Tas ir viens no daudziem skolotājas vaļaspriekiem, ko mums bija iespēja skatīt un priecāties , apbrīnot viņas pacietību, neatlaidību, radot tik brīnišķīgus darbus.

Daudzus gadus pēc tam ik pa laikam atgriezos pie izšūšanas, bet parasti tie bija nelieli darbiņi, piemēram, apsveikuma kartītes. Liela izmēra izšuvumi mani aizrauj kopš 2015. gada vasaras, pa šo laiku tapuši vairāki desmiti izšuvumu, kas rotā manas un manu tuvinieku māju sienas.

Izšūšana krustdūrienā nav māksla, tā ir amatniecība – uz auduma tiek izšūti krustiņi pēc papīra shēmas, kurā katram simbolam atbilst noteiktas krāsas diegs. Rūpība un darbs ir tas, kas rada skaistumu, kas priecē manas acis un sirdi.

Izšūšana nav vienīgais rokdarbu veids, ar ko nodarbojos. Vēl es aužu celu jostas un lakatus rāmī, gatavoju rotas no auduma un pērlītēm un rotas pērļošanas stellītēs, un ik pa laikam izmēģinu vēl kaut ko jaunu. Man ir arī daudz citu aizraušanos. Gribētos tikai, lai būtu vairāk laika, ko veltīt visam tam, kas sirdij tuvs. “Cenšos katru dienu izšūt vismaz dažus desmitus krustiņu, darba dienās nereti vēlu naktī. Izšūšana nomierina, sakārto domas, izšūšana labā apgaismojumā trenē redzi. Man parasti jautā, cik ilgā laikā varu izšūt kādu darbu; vienas atbildes, protams, nav, jo viss atkarīgs no tā, cik daudz laika tam varu atvēlēt. Domāju, ka šuju diezgan ātri; lielākais darbs, kas ir 95x60 cm liels, tapa pusgada laikā.